35% Latvijas iedzīvotāju telefonkrāpnieku dēļ vairs neatbild uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem
Neuzticēšanās svešiniekiem kļuvusi par Latvijas iedzīvotāju iecienītāko taktiku, lai pasargātu sevi no telefonkrāpnieku centieniem izmānīt naudu vai internetbankas piekļuves paroles. Aptuveni 6 no katriem desmit tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma Norstat Latvija aptaujātajiem cilvēkiem neielaižas ilgās sarunās ar nepazīstamiem cilvēkiem, bet 35% neatbild uz zvaniem no nepazīstama numura.
Telefonkrāpnieku aktivitāte ieguvusi patiesi vērienīgus apmērus. Aptaujā noskaidrots, ka pēdējo gadu laikā ar izkrāpšanas mēģinājumiem saskārušies vismaz 85% Latvijas iedzīvotāju. Negatīvā personīgā pieredze un masu mediju izplatītā informācija par daudziem izkrāpšanas gadījumiem pamudinājusi cilvēkus izstrādāt aizsargmehānismus. 35% no visiem respondentiem izvēlējušies ļoti radikālu ceļu un vairs neatbild uz zvaniem no sveša numura, lai nebūtu jāielaižas diskusijās ar svešiniekiem. Interesanti, ka viskategoriskākie ir tieši jaunieši. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem uz nepazīstamiem numuriem nereaģē 42% respondentu.
58% uz zvanu atbild, taču neuzticas nevienam svešiniekam, pat ja tie uzdodas par policijas vai bankas darbiniekiem. Pārējie ir pielaidīgāki un prasa zvanītājam pierādīt identitāti, bet vēl daļa paļaujas uz intuīciju.
«Publiskajā telpā regulāri izskanējusī informācija par telefonkrāpnieku upuriem, šķiet, sasniegusi visus valsts iedzīvotājus, un cilvēki acīmredzami kļuvuši piesardzīgāki. Par to liecina aptaujas dati, ka pilnīgi neviens respondents vairs neuzticas svešinieku stāstītajam. Cilvēki apšauba zvanītāja teikto, vēlas pierādījumus, vai vienkārši pārtrauc sarunu. Tas apgrūtina krāpnieku darbu un, cerams, mazinās interesi par mūsu reģionu. Tomēr pagaidām vēl pāragri svinēt uzvaru, jo krāpnieki liek lietā aizvien spējīgākas tehnoloģijas, kas aizvien labāk spēj viltot cilvēku balsis, un turpina meklēt jaunus veidus, kā pārsteigt cilvēkus nesagatavotus, lai izkrāptu naudu. Tieši tāpēc mēs izstrādājām Kiberrisku apdrošināšanu, kas ļaus cilvēkiem atgriezt krāpniecības dēļ zaudētos līdzekļus pat tad, ja paši ir pārskaitījuši līdzekļus vai izmantojuši viltotas tīmekļu vietnes,» nezaudēt modrību aicina apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (turpmāk - BTA) Risku parakstīšanas departamenta direktors Oskars Zvejnieks.
Kopumā cilvēki sliecas domāt, ka viņu piekoptās metodes palīdzēs izvairīties no apkrāpšanas mēģinājumiem. 57% respondentu skatījumā ir maz ticams, ka viņus kādreiz varētu apkrāpt, tomēr šos cilvēkus bažīgus dara jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas viltot tuvu cilvēku balsi un tādējādi «nospēlēt uz jūtām». 25% ir pilnīgi pārliecināti, ka nekad netiks apkrāpti, jo ir pārāk piesardzīgi un saņemtās ziņas uztver skeptiski.
13% respondentu neizslēdz apkrāpšanas risku, jo jau ir bijuši situācijā, kad gandrīz zaudējuši naudu, savukārt vēl 5% bažījas, ka varētu krist par upuri negodīgiem cilvēkiem, ja tie pietiekami prasmīgi pārliecinātu, ka ir no bankas, tiesībsargājošajām iestādēm vai slimnīcas. 1% no visiem respondentiem ar nožēlu atzīst, ka vismaz reizi dzīvē tikuši apkrāpti un zaudējuši naudu.
Par risinājumu cīņā pret kibernoziedzniekiem varētu kļūt Kiberrisku apdrošināšana, kādu pirmo reizi Latvijā sākusi piedāvāt apdrošināšanas sabiedrība BTA. Privātpersonām paredzētā polise pasargā pret vairāku veidu kiberriskiem. BTA atlīdzinās zaudējumus, ja apdrošinātais būs ievadījis maksājumu kartes datus viltus mājaslapā un tādējādi zaudējis naudu, ja interneta veikals nebūs piegādājis solīto preci, ja krāpnieki telefonsarunā būs izvilinājuši piekļuves paroles internetbankai vai ja būs izmānījuši naudu, piemēram, kāda uzņēmuma vai iestādes vārdā atsūtot SMS ar viltus hipersaiti. Kompensāciju varēs saņemt arī par emocionālu pazemošanu digitālajā vidē. Iegādājoties polisi, klients automātiski apdrošina arī savu kopdzīves partneri un bērnus.
