52 % autovadītāju uzskata, ka velosipēdistus gada tumšajā laikā pamanīt nevar

52 % autovadītāju Latvijā uzskata, ka pamanīt velosipēdistus gada tumšajā laikā uz ceļa ir izaicinoši, liecina AAS “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” veiktā aptauja*. Vēl 44 % respondentu norāda, ka velosipēdistus var pamanīt tikai ar atstarotājiem, taču to lietošanā noteikti ir vieta uzlabojumiem. Kā atklāj Oskars Zvejnieks, BTA risku parakstīšanas departamenta direktors, šogad auto īpašniekiem izmaksātas 27 atlīdzības par KASKO gadījumiem, kuros iesaistīti velosipēdisti, un vidējā apdrošināšanas atlīdzība sasniegusi 1426 eiro. Tikmēr velosipēdu īpašniekiem lielākos zaudējumus sagādājušas divriteņu zādzības. 

Dārgākā KASKO atlīdzība par “velosipēdista apdzīšanu” – 5356 eiro 

Aptaujas dati parāda – vairāk nekā puse jeb 52 % autovadītāju ir pārliecināti, ka gada tumšajā laikā velosipēdistus uz ceļa pamanīt nevar. 44 % atzinuši, ka viņus var pamanīt tikai tad, ja tiek lietoti atstarotāji, taču arī to lietošanā ir vieta izaugsmei. Tikai 2 % uzskata, ka velosipēdisti tumšajā laikā ir labi redzami. 1 % apgalvo, ka velosipēdisti nav pamanāmi, tādēļ pat ir nācies iekļūt sadursmē ar velosipēdistu. 2 % atzīmēja, ka ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. 

Savukārt BTA šogad lielākā izmaksātā KASKO apdrošināšanas atlīdzība, kurā iesaistīts velobraucējs, ir par divu auto sadursmi Rīgā, kas izcēlās, apdzenot velosipēdistu – tā sasniedz 5356 eiro. Kā stāsta O. Zvejnieks, šajā gadījumā viena automašīna griezās, vienlaikus cenšoties apdzīt velosipēdistu, manevrā izraisot sadursmi ar citu braucošo spēkratu. Sadursmē bojāta auto kreisās puses priekšpuse, visa virsbūve, vējstikls un lukturi. Citā gadījumā velosipēdists, no labās joslas apdzenot autobusu, pagriezās pa kreisi un ietriecās automašīnā, bojājot un saskrāpējot visu auto kreiso pusi, kreiso spoguli, režģi u. tml. – par šo gadījumu izmaksāta atlīdzība 3454 eiro. 

“Lai gan atstarotāju lietošana ir vitāli svarīga, jo riteņbraucēji ir mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, apstākļi, vai sadursme tiešām notiks, ir vairāku faktoru kopums – tos nosaka ne vien velosipēdista redzamība, bet arī abu ceļu satiksmes dalībnieku braukšanas kultūra un iemaņas, ceļa stāvoklis. Diemžēl, ja runājam par braucamajiem nodarītajiem bojājumiem šādās avārijās, to remontdarbu izmaksas ir mērāmas vairākos tūkstošos eiro –  ja auto nav KASKO apdrošināšanas, tas rezultējas lielās, neplānotās izmaksās. Tāpat jāpiemin, ka, tirgū augot darbaspēka izmaksām, servisu pakalpojumu cenas ir būtiski kāpušas,” tā O. Zvejnieks. 

Buktes, norauti spoguļi, bojāti bamperi – biežākie auto bojājumi sadursmē ar velosipēdistu 

Kopumā šogad pieteiktas 27 KASKO apdrošināšanas atlīdzības par zaudējumiem auto, kuros iesaistīti velosipēdisti, un vidējās atlīdzības summa sasniegusi 1426 eiro. Velosipēdista sadursmē ar auto biežākie bojājumi spēkratam ir priekšdaļā un sānos – skrāpējumi krāsojumam, buktes, pārsega un bampera bojājumi, saplēsti lukturi, nolauzti spoguļi, sabojātas auto durvis u. c. 

“Bojājumu dārdzības spektrs, ko var radīt sadursme ar riteņbraucēju, ir plašs – no dažiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Pat neliela sadursme bez cietušajiem var rezultēties dārgu automašīnas sensoru bojājumos vai virknē mazāku bojājumu, kas galu galā izmaksās prāvu naudas summu, ja par apdrošināšanu nebūs padomāts. Arī situācijas, kurās tiek radīti lieli zaudējumi, ir “raibas kā dzeņa vēders”, un tajās ne vienmēr runa ir par autovadītāju braukšanas prasmēm,” saka O. Zvejnieks. 

Piemēram, šogad BTA pieteikts arī gadījums, kurā pats autovadītājs nodarījis bojājumus savam spēkratam ar pašam piederošu divriteni. Proti, uz automašīnas jumta bija piestiprināts divritenis, par kuru autovadītājs aizmirsis – iebraucot veikala stāvvietā, kas atrodas zem jumta, velosipēds tika norauts ar visiem stiprinājumiem, sabojājot riteni, stiprinājumus, auto jumtu un bagāžnieka durvis. Par šo gadījumu BTA izmaksāja KASKO atlīdzību 3661 eiro apmērā. 

Velosipēdu apdrošināšanā dārgākās atlīdzības par nozagtiem divriteņiem 

Kopumā šogad BTA Velosipēdu apdrošināšanā pieteiktas 33 atlīdzību lietas, vidējai apdrošināšanas atlīdzībai sasniedzot 306 eiro. Savukārt dārgāka izmaksātā atlīdzība bijusi par nozagtu velosipēdu – 1269 eiro. Vēl kādā gadījumā Rīgā velosipēda īpašnieks ar divriteni devies līdz Pērnavas un Zvaigžņu ielas krustojumam, novietojis tur velosipēdu stāvēšanai, pieslēdzot to pie ceļazīmes, un tālāk devies ar savu automašīnu. Vēlāk konstatēts, ka divritenis nozagts, par kuru izmaksāta atlīdzība 700 eiro. 

“Cilvēkiem, kuri ikdienas mobilitātei izmanto divriteni, īpaši pilsētvidē, tas nav tikai transports – tas bieži vien ir dzīvesveids. BTA pieteiktie apdrošināšanas gadījumi rāda, ka velosipēdu zādzības bieži notiek tieši tad, kad risks šķiet mazs — piemēram, pie mājas vai darba ēkas, kur velosipēds atstāts tikai uz īsu brīdi, arī vietās, kurās saimnieks braucamo jau iepriekš regulāri atstājis u. tml. Tomēr, pat ja velosipēds tiek rūpīgi pieslēgts, tas diemžēl negarantē pilnīgu drošību. Jāņem vērā, ka zagļi par savu “lomu” var izvēlēties arī velo detaļas – bremžu sistēmas, stūres rokturus, riepas u. c. detaļas. Mūsdienās divriteņi ir vairākus simtus un pat tūkstošus eiro vērti, tāpēc tik dārgu īpašumu vēlams pasargāt ar Velo apdrošināšanu,” secina O. Zvejnieks. 

Aptauju 2025. gada oktobrī veica BTA un “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās 752 Latvijas autovadītāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.